Ievērībai!

Šajā sadaļā ievietotie materiāli ir oriģināli autordarbi. Izmantošanas gadījumā atsauce uz EAG Senzeme un raksta autoru(-iem) ir obligāta.

Autori: Gunta Deģe, Artūrs Tomsons

Striķu krekls ir no linu pakulu striķa ar rokām pīts, zem bruņām velkams sitienus amortizējošs izstrādājums. Tā kā tā darināšanā netiek izmantoti nekādi darbarīki, bet pakulas zemē slikti saglabājas, atrast šī izstrādājuma arheoloģiski pamatotus pierādījumus ir praktiski neiespējami, bet teorētiskos, balstītus rakstītajos avotos — hipotētiski.

Sprang technique by means of comb

Спрэнг при помощи гребёнки

Autore: Anita Rašmane

Daudzos avotos minētais mežģītā pinuma darināšanas paņēmiens, pavedienus abos galos nostiprinot un strādājot ar garām adatām (piem., dāņu zinātnieces Margrētes Haldas veiktā rekonstrukcija), nav praktiski piemērots garu pinumu veidošanai.
   Izmantojot ķemmi, iespējams pīt garas viengabala jostas. Šis darbs neaizņem daudz vietas un to var viegli pārtraukt un atkal atsākt.
   Pīšanā netiek izmantoti nekādi īpaši darbarīki, tādēļ šāda pīšanas paņēmiena vēsturisks izmantojums nav pārbaudāms.

Autors: Reinis Indāns

Pavards kā mājokļa centrs ir svēts visās zināmajās kultūrās. Tātad uguns bija (ir!) ne tikai vitāli nepieciešama cilvēku izdzīvošanai, bet tai piemita arī sakrāla vērtība. Uguns iegūšana bija ne tikai praktiska, bet arī maģiska darbība, mistisks radīšanas akts. Iegūstot uguni ar simttūkstoš gadu vecu metodi, mēs varam censties saprast, ko juta pirmatnējie cilvēki, ieraugot savā priekšā iekvēlojamies oglīti — dzīvības nesēju.

Autors: Santa Agnese Jansone

Ziņas par Latvijas teritoriju un latviešiem pirms 13. gadsimta varētu iedalīt vairākās apakšgrupās: tā, pirmkārt ir mītiskā un mītos ietvertā informācija, kas nav nekādi pārbaudāma, nav uzticama un ir apšaubāms, vai tā vispār attiecas uz Latviju; otrkārt — tās ir skandināvu sāgas, kas ir uzskatāmas par rūpīgi izvērtējot izmantojamu vēstures avotu, kaut gan nošķirot tajās dažādu kultūru un mitoloģijas uzslāņojumu. Treškārt — tās ir hronikas un ceļojumu apraksti, kuros ietvertā informācija — gan dažreiz ar zināmām atkāpēm — var tikt uzskatīta par ticamu. Un visbeidzot — tie ir vēsturiskie pieminekļi, galvenokārt domājot šeit skandināvu rūnakmeņus un arheoloģiskos atradumus, kas apliecina iepriekšējo avotu ziņas.

Autors: Artis Āboltiņš

Viena no lietām, kas vienmēr bijusi uzmanības centrā, ja tiek runāts par senatni, ir cīņas mākslas — bieži vien ar tām saistās daudz un dažādi mīti, galvenokārt pateicoties populārajai kultūrai un kino, kas sekmējis nekorektas un nepārbaudītas informācijas izplatību sabiedrībā.
   Lai izprastu, kā cīnījās mūsu senči, ir izmantojamas vairākas metodes: pirmkārt, tā ir literāro avotu analizēšana, otrkārt — rūpīga attiecīgā laika perioda ieroču un aizsargekipējuma izpēte.