(c) Gunta Deģe 2012
Droši vien nemaldīšos, ja teikšu, ka visas ar rekonstrukciju saistītās dāmas bija patīkami pārsteigtas, uzzinot, ka šī gada pavasarī Austrijā, Lengbergas pilī tika atrasti vairāki apakšveļas gabali, kurus varētu dēvēt par krūšturiem (līdz šim tika uzskatīts, ka krūšturis tika izgudrots tikai 19. gadsimtā).
Informācija par atradumu:
http://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/9410358/Austria-finds-15th-century-bras.html
http://www.thehistoryblog.com/archives/18275
Taču, ja slaidākām dāmām šis atradums sagādāja prieku tīri estētisku apsvērumu dēļ, tad Dabas mātes dāsnāk apveltītās sievietes (pie kurām piederu arī es) varēja atviegloti nopūsties, jo šī svarīgā apģērba gabala trūkums var sagādāt fizisku diskomfortu, nerunājot nemaz par to, ka, straujāk ejot vai pagriežoties, visa bagātība zvārojas uz visām pusēm.
Šī iemesla dēļ es nospriedu izgatavot minēto svarīgo apģērba detaļu, protams, pēc iespējas atbilstošāk tam, kāds varētu būt izskatījies oriģināls. Kā jau pienākas, sāku ar avota izpēti. Internetā ir atrodamas tikai dažas artefakta fotogrāfijas, kuras diemžēl nav pietiekami detalizētas, lai varētu konstatēt vīļu veidus un citus rekonstrukcijai nepieciešamus svarīgus sīkumus. Vienīgais, ko es spēju izsecināt, ir tas, ka šim apģērba gabalam, šķiet, nav oderes – cik varu spriest, audums visur ir redzams vienā kārtā. Lencītes, šķiet, ir veidotas, salokot audumu uz pusēm un pēc tam ielokot ārmalas uz iekšu. Domājams, ka aizdare ir tikai kreisajā sānā, kas atbilst dažādām attiecīgā perioda kleitu ilustrācijām.
Es uzskatu, ka šis krūšturis ir taisīts no veca krekla, kuram ir novalkāta un nogriezta plecu daļa, tās vietā piešujot lencītes. Vismaz es nevaru iedomāties citu ticamu izskaidrojumu, kādēļ lencītes ir tik stipri šaurākas par pašu krūštura augšdaļu.
Zināmu līdzību ar atradumu var saskatīt zemāk redzamajos attēlos, īpaši labajā, kurā ir skaidri redzami izcelti apaļumi.
 |
 |
| Hofämterspiel, Kunsthistorisches Museum, Vienna, second half 15th century | Vienna, Österreichische Nationalbibliothek, cod. 2774, fol. 133v, 1448-1448 |
Abās augstāk redzamajās miniatūrās gan izgriezums ir pieticīgāks, bet, ja kreklam nogrieztu sakrokoto lejasdaļu, principā pēc silueta tie atbilstu atrastajam artefaktam.
Tapšanas gaita.
Mēdz sacīt, ka pirmie kucēni jāslīcina, manējais ir samērā dzīvotspējīgs, taču tā tapšanas gaitā tika pielaistas dažas kļūdas, kuras es norādīšu tālāk.
Jāpiebilst, ka šī apģērba gabala piegriešanai ir nepieciešami divi cilvēki.
Es izmantoju linu, austu plācē (2×2). Šis audums ir mīksts un nedaudz elastīgs. Šuvu ar balināta lina diegu.
Diemžēl internetā atrodamās fotogrāfijas nav pietiekami detalizētas, lai varētu saprast izmantotos vīļu veidus, tādēļ es izmantoju visparastāko veļas vīli, „skrejošo” dūrienu cauri divreiz atlocītam audumam malu apdarē un auklas caurumus apdarināju ar pārmalu dūrienu.
Un tā: šūšanas process:
1. Piegriezt pašu krūštura „stāvu” taisnā diegā, pēc iespējas rūpīgāk iespraust sānu vīles, tad piespraust lencītes.
2. Atzīmēt krūšu vietu un krusteniski iegriezt audumu, krūtis izvilkt ārā un apvilkt apli ap katru krūti. Nogriezt lieko audumu, atstājot pamatīgu vīļu tiesu.
Vidū starp abām bļodiņām atstājiet vismaz īkšķa tiesu auduma, labāk vairāk – nogriezt paspēsiet vienmēr. Es atstāju pārāk mazu atstarpi, un rezultātā krūšturis nepieguļ tik labi, kā varētu.
3. Vēlreiz iespraust stāvu un pārbaudīt rezultātu, uzvelkot topošo krūšturi ar labo pusi uz āru (krūtis mēdz būt asimetriskas). Pielabot pēc vajadzības.
Mana otrā kļūda bija tā, ka es to darīju uz kailas miesas. Ņemot vērā jau iepriekš minēto Dabas mātes svētību, iezīmētie apļi bija nedaudz par lielu, tādēļ rezultāts nav tik pieguļošs, kā varētu vēlēties. Iesaku piegriezt audumu, uzvelkot ērtu krūšturi – tad izgrieztie apļi būs pareizā lielumā.
4. Nomērīt izgriezto apļu lielumu, parēķinot vīles tiesu, un piegriezt četrus neregulārus apļus, kuru vienas puses diametrs sakritīs ar apļa pusdiametru, bet otrs būs mazāks – krūšturu „bļodiņām”. Būtībā varētu iztikt ar stipri mazāk auduma, bet labāk nogriezt lieko, nekā secināt, ka izgrieztais gabals ir pārāk mazs.
5. Piediegt bļodiņu apļu malas pie izgrieztajiem apļiem, arī taisnā diegā. Iespraust vidus vīli no kreisās puses, izveidojot bļodiņu formu, piediegt, tad pārbaudīt rezultātu, uzvelkot ar labo pusi uz āru. Var nākties koriģēt bļodiņu formu.
6. Vēlreiz iespraust sānu malas.
7. Sašūt labo sānu vīli. Kreisajā pusē malās piešūt papildu auduma kārtu, izveidojot pastiprinājumu. Izveidot un apdarināt aizdares caurumus.
Oriģinālam ir 6 caurumiņi, bet es izveidoju 7, jo, galu galā, caurumiņu skaits ir atkarīgs no nēsātājas proporcijām.
8. Apvīlēt malas.
9. Pēdējo reizi piemērīt bļodiņu formu – tā var nedaudz pamainīties. Piešūt un apvīlēt bļodiņas.
10. Piešūt lencītes, tās stingri nospriegojot.
Rezultāts mani patīkami pārsteidza. Neskatoties uz pieļautajām kļūdām, krūšturis labi „sēž”, stingri saturot un piešķirot formu.
Vieglu šūšanu un patīkamu nēsāšanu!