Vikingu tirgus Pukisāri salā

 Ziniet, ar ko senzemiešiem asociējas septembra sākums? Ar skolu? Nekā! Ar vienu brīnišķīgu pasākumu pie kaimiņiem somiem nelielajā Pukkisaari salas vikingu ciematiņā. Nu jau trešo gadu tikām laipni aicināti papildināt vikingu tirgus burzmu ar sev raksturīgajām lietām, saviem stāstiem un klātbūtni. Nebija divreiz jāsaka, lai mēs piekristu tur ierasties, jeb pareizāk būtu teikt — atgriezties jau zināmajā un iemīļotajā vietā.

 Somi ir viena varen jauka tauta, tāpēc daļa senzemiešu nolēma jau nedēļu iepriekš iepazīties arī ar citām šīs zemes vietām. Arī man bija tas prieks baudīt Rietumsomijas jaukumus. Apmeklējot dažādus apskates objektus, nācās secināt, ka tomēr starp viņiem un mums ir ļoti daudz kā līdzīga. Pat vairāk kā sākumā varētu šķist. Nevar noliegt somugru ietekmi Latvijas teritorijā, it īpaši, ja runa ir par lībiešiem, tāpēc ne vienā vien vietā bija aplūkojamas visai pazīstamas vēstures liecības.

 Pasākums noritēja 2. un 3. septembrī vienā no Helsinku saliņām — Pukkisaari. Lai arī apkārt rosās Somijas galvaspilsētas ierastais dzīves ritms, mazā sala ir kā miera osta, kā noslēgta pasaulīte, kurā tomēr tiek laipni aicināts jebkurš, kas vēlas izbaudīt senatnes pieskārienu, mieru un cilvēka un dabas saskaņu. Lai arī pasākums noritēja vairākas dienas, tomēr šķita, ka tas ir viens mirklis, kas pavadīts, jautri čalojot ar citiem dalībniekiem, iepazīstinot apmeklētājus ar baltu un pie mums mitušo somugru kultūru, tirgojot dažādus amatniecības izstrādājumus, rādot amatus un pašiem mācoties no citiem. Neizpalika arī braucieni ar vikingu laivu „Sotka“, kuras piecu pāru airu šļakstos klausoties, šķiet, ka varētu ne tikai loku ap salām apmest, bet pat braukt tālāk. Vikingu tirgus ietvaros tika arī organizēti cīņu paraugdemonstrējumi, uzbrūkot salas aizstāvjiem no laivas. Bruņoto vīru zobencīņas papildināja arī mūsu pašu lingotājs Reinis. Taču arī aizstāvju sievas nav ar pliku roku ņemamas — ja ienaidnieks vairs nav bīstams, to var padarīt par vergu, kas vēlāk izvērsās jautrā pasākumā vakara un nākamās dienas garumā. Un „Senzemes“ sievišķajai daļai nācās palauzīt galvu, kā lai atpērk pašu vadoni no somu sievišķu tvēriena. Svētdiena pienāca daudz par agru šim jaukajam pasākumam, jo mudināja domāt par atpakaļceļu. Lai arī līdz pusdienām vēl aktīvi notika amatu demonstrācijas un sarunu vešana, tomēr pēc tam nāca laiks atvadīties, lai atgrieztos mājās. Laipnu vārdu pavadīti mēs devāmies uz prāmi, lai nākamgad atkal atgrieztos.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *