Lekcijas novembrī

Aicinām uz kārtējo Senzemes rīkoto lekciju pasākumu, kas notiks 09.11.14.  Misiņa Bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10. Sākums, kā parasti, 10:00.

Šoreiz programmā:
1. Edīte Parute. “Gotikas laikmeta sabiedrība un mode. Ieskats Rietumeiropas stila tendencēs”.
Krustnešu karagājieni uz Austrumiem Rietumu sabiedrībai atklāja neparastas zemes, mākslu, nezināmu augu valsti un dzīvnieku pasauli. Gūtie iespaidi ne tikai paplašināja viduslaiku sabiedrības līdz šim ierobežoto pasaules uztveri, bet arī izmainīja modes tērpu proporcijas, dekora estētiku un papildināja garderobi ar jaunām tēla sastāvdaļām. Gotiskā stila arhitektūrā, mēbeļu dizainā un tērpu siluetos dominējošās augšupvērstās, vieglās, izsmalcinātās formas tika pieskaņotas šā laikmeta estētiskā ideāla prasībām.

2. Dagnija Āboltiņa. “Eiropieši un vulkāni”.
Ieskats eiropiešu un vulkānu attiecībās: vulkānu izvirdumi, kas ietekmējuši eiropas iedzīvotāju dzīvi – mūsdienās un senatnē.
3. Gunta Deģe. “Galda spēles viduslaikos”.
Kā izklaidējās aristokrātija un vienkāršā tauta viduslaiku Rietumeiropā. Ieskats galda spēlēs, to vēsturē un noteikumos.

Nāciet paši un paaiciniet līdzi draugus. Ieeja, protams, brīva, un atcerieties, ka zālē mēdz būt pavēsi.

Lekciju pasākums oktobrī

Atsākam mūsu lekciju pasākumus- šā gada 12. oktobrī jau ir paredzēts pirmais no tiem.
Norises vieta un laiks – Misiņa bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, sākums 10:00.
Provizoriskās lekcijas:
1) A. Āboltiņš- “No vienkoča līdz kogai: īss ieskats kuģošanas vēsture’Baltijas jūrā no pirmsākumiem līdz 14. gadsimtam”
(Īss ieskats kuģniecības vēsturē Baltijas jūrā, sākot no akmenslaikmeta atradumiem un beidzot ar 14. gdsimta sākumu, balstoties uz arheoloģiskajiem atradumiem un ikonogrāfisko materiālu.)
2) A. Rašmane – ” Vilkts un tīts – smalks zīds” (stāsts par to, kas ir zīds).
3) S. Jansone- ” Kā vikingam nestaigāt ar XIX gs. Mazāzijas celaini jeb kādas celaines lietoja skandināvi.
(Īsumā iecerēts apskatīt celaines, kādas izmantoja skandināvi vēlajā dzelzs laikmetā, vairāk uzmanības pievēršot izmantotajiem raksta elementiem. Īss ieskats arī saglabājušajās celainēs- ieskatam. Un visbeidzot- kam pievērst uzmanību, lai justos pārliecinātāki, ka esam iegādājuši/pasūtījuši/noauduši savam tērpam pareizu celaini gan no tehnikas, gan rakstu viedokļa.)

Aprīļa lekcijas

Pēdējais ziemas/pavasara lekcijpasākums plānots 13. aprīlī, Misiņa bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, sākums 10:00.
Programmā: šoreiz divas lekcijas-
G. Deģe- Trauki un galda piederumi. Ar ko un no kā ēda cilvēki 13.-15. gs. Rietumeiropā.
S. Jansone- Birkas tirgonis un Kostrupas hangeroks jeb īsi par vikingu tērpiem.
Pēc lekcijām tiks atzīmēta mūsu biedrības nu jau 11. gadskārta ar kliņģeri un kafiju. Laipni aicināti arī mūsu draugi un atbalstītāji- vēlāms gan ņemt līdzi nelielu groziņu.

Marta pasākums

Nākamais ziemas pasākums plānots 9. martā, Misiņa bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, sākums plkst. 10:00.
Programmā: tikšanās ar arheoloģi, tekstiliju speciālisti A. Zariņu.

Ja jums ir kādi ļoti aktuāli jautājumi, ko vēlaties uzdot cienījamajai arheoloģei, lūgums atrakstīt tos jau iepriekš uz e-pastu- senzeme(@) gmail.com

Februāra lekciju pasākums

Nākamais ziemas lekcijpasākums būs 9. februārī, Misiņa bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, sākums 11:00. Programmā:

Viešņa no Igaunijas- Katrin Koch-Maasing ar divām lekcijām par  liecībām par apģērbu  14.-16. gadsimta Tallinas iedzīvotāju attēlos un arheoloģiskajos atradumos.

Lekcijas notiks angļu vai krievu valodā (kā auditorija saskaņos).

Laipni aicināti visi interesenti! Iepazīsim tērpus tuvākajās kaimiņu zemēs!

Janvāra lekciju pasākums

Nākamais ziemas lekcijpasākums būs 12.janvārī, Misiņa bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, sākums 10:00.
Programmā:

  •  Gunitas Zariņas lekciju par demogrāfijas procesiem Latvijas teritorijā senlaikos un viduslaikos.
  • Nedaudz izkustēsimies – būs viduslaiku deju nodarbība.
  • Gunitas Zariņas otra lekcija par uzturu un veselību jau minētajā periodā.

Laipni aicināti visi interesenti!

Diskusija par dažādiem jautājumiem 2013. gada 8. decembrī, Misiņa bibliotēkā

Apspriestie jautājumi

 # bikšu piegrieztne un pamatojumi/noliegumi šosiem Latvijas teritorijā.

# hudu iespējamība Latvijas teritorijā.
# viduslaiku tērpiem, bre piegrieztnes.
# jostas piešūšana latgaļu brunčiem.
# pamatojums somugru zem vienas paduses sašūtajiem brunčiem.
# vīriešu bikšu garumu: ierasti garas, vai tomēr tikai zem ceļa.
# par vilnas apģērbu ar lina oderēm Latvijas un Igaunijas teritorijā?
# Par vilnas cepurēm, kuras apšūtas ar zvērādu! īsāk sakot par Pižikiem???
# kā tad paliek ar tām šūtajām (auduma) un/vai adītajām cepurēm – kam kādas pienāktos (vai neklātos) valkāt?
# apmetņi – vienkrāsaini vai rūtaini?

Viedokļi par:

# bikšu piegrieztne un pamatojumi/noliegumi šosiem Latvijas teritorijā.

bikses nav atrastas, kas nozīmē, ka turpmāk runātais ir vienošanās par iespējami ticamāko un ērtāko variantu!
1) Jasmuižas etnogrāfiskās bikses ir neērtas valkāšanai (nevar brīvi kustēties) un patērē daudz auduma;
2) zīmētajos avotos (skandināvu) redzamas 3 veidu bikses: divas ir šauras, vienas ir ļoti platas (redzamas pārsvarā jātniekiem); Skandināvijā ir atrastas bikses, kurām ir iespējams rekonstruēt piegrieztni; tā ir izmēģināta, tā ir ērta valkāšanai un patērē apmēram divreiz mazāk auduma par Jasmuižas biksēm;
3) mājās austa vilnas auduma biksēm ir iespējamas arī citādas piegrieztnes (valkājas gadus 4 un ir ērtas); tiks izmēģināts viena no skandināvu piegrieztnēm, tad redzēs, cik viegli būs sašūt (malu iršana) un kā valkājas;
4) visticamāk, šosus Latvijas teritorijā valkāja vācieši u.c. Rietumeiropas ieceļotāji un, iespējams, ka šosus vietējiem iedzīvotājiem mēdza izsniegt kā darba līgumā noteiktu mantu (droši tas ir zināms par hudiem (iespējams – apmetņiem ar kapuci)); bīskapa sūdzībā Ordeņa mestram (LUB CCCIII) pieminēts kas tāds, ko varētu tulkot kā lina šosus, bet tikpat labi tās var būt lina zeķes vai pat lina auklu apavi (līdzīgi kādi atrasti Āraišos);
5) vienojas, ka šosus pie vietējo iedzīvotāju apģērba vilkt nevajadzētu.

# hudu iespējamība Latvijas teritorijā.

1) ir zināms, ka hudus valkāja iebraucēji no Rietumeiropas un tādus izsniedza kā darba apģērbus vietējiem iedzīvotājiem (LUB – informācija par XV gs.). Tādā gadījumā piegriezums ir tāds pats kā Rietumeiropā, bet šādu hudu nevajadzētu valkāt kopā ar vietējo iedzīvotāju apģērbu, jo apģērba ziņā ļaudis ir ļoti konservatīvi (vēstures avotos vēl līdz XVIII gs. ir īpaši pieminēts, ka vietējie ģērbjas savādāk);
2) tā kā laikapstākļi šeit mēdz nebūt patīkami, novienojas, ka pie vietējā apģērba sliktos laika apstākļos var valkāt 2 veida kapuces: kā atrasta Tīras purvā un Šoldehamnas parauga.

# viduslaiku tērpiem, bre piegrieztnes.

apspriešanas gaitā tika precizēts, ka interese ir par šortveidīgajiem brē

1) spāņu gleznās šādi brē ir redzami (no priekšpuses), mugurpuses piegrieztni nevar droši pateikt;
2) nevieni šādi brē nav saglabājušies, tāpēc piegrieztne var būt diezgan patvaļīga;
3) vienojas, ka galvenais, lai gala rezultātā tapušais apģērba gabals ir vizuāli līdzīgs attēlos redzamajam un lai tas ir ērts valkāšanai.

# jostas piešūšana latgaļu brunčiem.

nav atrasti nevieni brunči ar piešūtu jostu, tāpēc tālākais ir vienošanās!

1) iespējamo brunču atradumi vispār ir neskaidri, un piegriezumu nevar konstatēt;
2) ja runājam par apliekamajiem brunčiem, tad tas ir taisnstūrveida apģērba gabals, kuru aptin ap vidu un apsien ar jostu, un tādā gadījumā virs jostas paliek brunču mala, kas nozīmē, ka, ja josta tajā vietā būtu piešūta, tā būtu kaut kur jāver cauri audumam;
3) vienīgie brunči ar piešūto jostu ir Daumanta Kalniņa īpašumā, un viņš atklāti atzīst, ka tas ir tikai tāpēc, lai demonstrējot tērpu, to būtu ātrāk uzvilkt. Pamatojuma nav;
4) vienojas, ka apliekamajiem brunčiem jostas klāt nešuj, jo tam nav pamatojuma.

# pamatojums somugru zem vienas paduses sašūtajiem brunčiem.

1) runa ir par Rīgas Doma baznīcas teritorijā esoša kapa rekonstrukciju – tas tiek uzskatīts par kuronizēto lībiešu apbedījumu. Kapā nav atrasti audumi, tur ir rotas, no kurām viena ir lielā sakta (kas pēc izmēra atbilst vīriešu apmetņu saktām), kas atrasta plecu rajonā. Rekonstrukcija ar vienu lielu auduma gabalu, kas nāk zem vienas rokas un sasprausts uz otra pleca, ir pamatota tikai ar šī saktas atradumu – rekonstrukcija ir veca, un nav pārskatīta līdz šim laikam;
2) ņemot vērā, ka, pamatojot šo rekonstrukciju, analoģijas meklētas kādreiz kuršu apdzīvotā Klaipēdas apgabala etnogrāfiskajā materiālā, un nemaz nav zināms, kas bijis tas apģērba gabals, kurš sastiprināts ar šo saktu, un vai vispār bijis sastiprināts (teiksim – tas nav ziedojums), tad šāda veida brunčus atdarināt nav ieteicams.

# vīriešu bikšu garumu: ierasti garas, vai tomēr tikai zem ceļa.

1) Latvijas teritorijā ir atrastas lina auduma paliekas zem sietavām (kas visticamāk, ir bijušas no garajām biksēm (A. Zariņa);
2) skandināvu attēlos redzamas garās bikses; kuģiniekiem, kas, iespējams, staigā pa klāju basām kājām (pašas pēdas nav redzamas), staru gali ir redzami, un liecina par garajām biksēm; ļoti platajām skandināvu biksēm bikses zem ceļgala, visticamāk, ir saņemtas ar sietavām (tiek izvirzīta hipotēze, ka šīs ļoti platās bikses īstenībā ir kontrabandas veids, jo izskatās, ka tās ir ļoti plānas, teiksim, zīda);
3)  Teorija par īsajām biksēm, kurām pie malas ar āķīšiem stiprinātas sietavas (Birka, Hedebija) ir šobrīd jau uzskatāma par novecojušu, jo šādi stiprinātas sietavas nav stabilas, un arī bikses „staigā”;
4) vienojas, ka bikses, visticamāk, ir bijušas garās.

# par vilnas apģērbu ar lina oderēm Latvijas un Igaunijas teritorijā?

tiek precizēts, ka runa ir par 14.gs un jaunākiem laikiem

1) ir atrasti apģērbi, kuri ir vilnas un ar vilnas oderi, šajās teritorijās nav atrasts ar lina oderi;
2) vienojas, ka oderes esamība/neesamība viduslaikos ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. Ja ir pietiekami silts, tad neviens netērēs dārgo audumu, lai šūtu oderi, ja ir auksti, tad katrs saprātīgs cilvēks oderi iešūs.

 

# Par vilnas cepurēm, kuras apšūtas ar zvērādu! īsāk sakot par pižikiem???

1) vienojās, ka tādas cepures nav atrastas, pat attēlos vīrieši (arī ziemā) biežāk ir attēloti vispār bez galvassegām;
2) 13.gs. rīdziniekiem atļauts izgatavot „pižikus” pēc Rīgas zižļu parauga.
# kā tad paliek ar tām šūtajām (auduma) un/vai adītajām cepurēm – kam kādas pienāktos (vai neklātos) valkāt?

1) ņemot vērā, ka adatas pinuma cepures droši ir konstatētas garīdzniekiem (Vācija un, iespējams Krievija), tad nav droši secināms, ka arī laicīgās pasaules vīrieši tādas lietoja;
liecības par šādu cepuru lietošanu ir lietuviešu cilšu (žemaišu) un kuršu sieviešu apbedījumos (parasti rotātas);
2) vīriešiem iesakāms lietot šūtās cepures (no gabaliņiem); ir tiešas liecības baltu un lībiešu teritorijās;
3) adītas cepures – ne agrāk par Greivuļu cepures datējumu – XV/XVI gs.

# apmetņi – vienkrāsaini vai rūtaini?

1) Kurzemē atrastais apmetnis ir vienkrāsains (svītru ilūziju rada audu diegu vērpuma maiņas, kas attiecīgajā laikā ir parasts audumu rotāšanas paņēmiens), citi apmetņi šeit atrasti nav;
2) Skandināvijas apmetņi pamatā ir divu veidu – vairāk izplatīts variants ir tāds, kas atgādina mūsu lielos lakatus vai tā saucamos kamanu deķus – tie ir liela izmēra kvadrāti, kuriem gar visām malām ir citas krāsas svītras; savukārt otrs veids ir platas rūtis, kas ievietotas vienmērīgi pa visu audumu;
3) vienojas, ka arī šādi apmetņi būtu pieļaujami, ja vien atdarināmajā apgabalā ir bijušas kādas tirdzniecības iespējas ar skandināviem (tirdzniecības ceļi). Tam pamatojums ir vēl tajā, ka, izbeidzoties zināmajām sudraba ieguves vietām Skandināvijā, tās iedzīvotāji nodokļus sāk maksāt ar audumiem. Audumi ir jārealizē, lai iegūtu citas preces.